Par projektu

Kas notiek pēc tam, kad pasaules meistarīgākais stāstnieks Viljams Šekspīrs ceļa līkumā sastop latviešu cilvēku stāstu meistaru Rūdolfu Blaumani? Par ko viņi runā un kurp iet tālāk?

Kas notiek, kad latvieši, kuri teātri mīl tā, ka varētu kādā ievākties uz dzīvi, katru savu teiku, nostāstu, kaimiņa lielo noslēpumu, Lielvārdes jostas slepeno kodu un iemeslu, kādēļ Velns katru nakti postīja Rundāles pili, mēģina iestudēt, izstāstīt un parādīt viens otram?

LATVIJAS STĀSTI. ŠEKSPĪRS SATIEK BLAUMANI Ir Latvijas valsts simtgades projekts, kura ietvaros Latvijas valsts sabiedrība tiek iepazīstināta ar pasaulē populāru skatuves mākslas formu – kopienas teātri (community theatre, applied theatre, eng). Kopienas teātra mērķis ir kopā ar iedzīvotājiem – vietējiem pilsētu un reģionu iedzīvotājiem – un profesionāļiem radīt iestudējumus, kuros centrā ir kopiena – vietējo cilvēku stāsti, vietas, aktualitātes un intereses. Kopienas teātra formas var būt dažādas, bet pamatā mūsdienās režisori strādā ar laikmetīgā teātra izteiksmes līdzekļiem – verbatim (dokumentālo teātri), procesā jaunradītiem un vietai pielāgotiem iestudējumiem, interaktīvo teātri, u.c. Kopienas teātris var apvienot daudzveidīgus elementus no profesionālā teātra, amatierteātra, antropoloģijas, stāstniecības, u.c. Tā mērķis ir izzināt kādas kopienas fenomenus, stāstus, caur tiem veicinot lokālpatriotismu un vietas piederības sajūtu.

Darbs sākās 2018. gada februārī, kad ar meistarklasēm britu režisoru vadībā fonds INITIUM sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Kultūras ministriju uzsāka divu gadu projektu “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani” ar mērķi stāstīt Latvijas cilvēku, vietu un lietu stāstus, kā arī dažādot Latvijas amatierteātru izpausmes un sniegt jaunas zināšanas kā reģionu kultūras darbiniekiem, tā vietējo teātru aktieriem.

2018. gada rudenī noslēdzās pirmā projekta daļa, kurā dalībnieki 6 meistarklašu sesiju garumā apguva metodi dažādu ekspertu vadībā. Meistarklases norisinājās 11 dažādās Latvijas vietās – Rīgā, Smiltenē, Kuldīgā, Iecavā, Dobelē, Skaistkalnē, Varakļānos, Dundagā, Žīguros, Cēsīs un Cīravā.

Projekta dalībnieki ir ap 100 Latvijas amatierteātru un profesionālā teātra režisori, improvizācijas teātra treneri, horeogrāfi, stāstnieki, antropologi, kultūras darbinieki un citi cilvēki, kas strādā ar dažādām kopienām Latvijas teritorijā.

Meistarklases vadīja tādi izcili kopienas teātra eksperti kā Ian Yeoman un Kama Roberts (UK), Emma Battesti (FR), Karen Glossop un Paul Murray (UK), Ines de Carvalho (PT), tostarp arī Latvijā ļoti labi pazīstamie teātra grandi Baņuta Rubess (CAN/ LV), Jan Willem van den Bosch (UK/ NL).

Baņuta Rubess par projektu saka: “Tieši Latvijas simtgadē der atsvaidzināt latviešu teātra metodoloģiju, ar teorētiskām un praktiskām nodarbībām radot jaunas iedvesmas latviešu teātra darbiniekiem. Man bija liels gandarījums strādāt ar tik dažādiem cilvēkiem, gan jauniem, gan veciem, gan profesionāļiem, gan amatieriem, gan studentiem, gan skolotājiem, turklāt dažādos Latvijas novados. Ņemot vērā rezultātus, jāapliecina, ka radošie apvāršņi tika paplašināti un ka dalībnieki arī savstarpēji naski dalījās ar pieredzi un ar idejām.”
Bilde no Baņutas

2018. gada rudenī, sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā, sākās otrais projekta posms, kurā 2019. gada pavasarī un vasarā izcili pasaules un Latvijas režisori, dramaturgi, horeogrāfi un citi skatuves mākslas eksperti strādā ar vietējiem iedzīvotājiem Latvijas kopienās, veidojot vairāk kā 10 dažādus kopienas teātra iestudējumus šādi stāstot Latvijas cilvēku, vietu un lietu stāstus.

Izrāžu vietas un autori tika izvēlēti noslēdzoties meistarklašu ciklam, kur eksperti izvērtēja visu dalībnieku sniegtos piedāvājumus. Iestudējumu tapšanā līdztekus amatierteātru režisoriem iesaistīsies arī vietējie profesionāļi – dramaturgi, horeogrāfi, komponisti, aktieri un režisori (Dmitrijs Petrenko, Jekabs Nīmanis Edgars Niklasons, Sandija Kalniņa, Alise Putniņa, Jānis Putniņš, Jānis Kronis, LKA režijas studenti, u.c). Vairāku iestudējumu tapšanā piedalīsies tādi izcili starptautiski meistari kā Emma Battesti un Jan Willem van den Bosch. Mūs sagaida tādi pārsteigumi kā “Sapnis saulgriežu naktī” pēc V. Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” motīviem, kurš veidots kā staigājamā izrāde Pokaiņu mežā vasaras saulgriežu laikā; Latgales stāsti un identitātes meklējumi dokumentālā teātra verbatim metodikā, procesā jaunradīta (devised theatre); izrāde – stāsts par kādu slepkavību 21. gadsimta Rīgā; četru dažādu režisoru veidota, vietai pielāgota (sight specific) Šekspīra “Vētra”, kur daļa stāsta risināsies uz ūdens; Stāsts, kurš risināsies kādas nelielas Kurzemes mazpilsētas benzīntankā – vienīgajā vietā, kas darbojas visu diennakti, šādi kļūstot par savdabīgu kopienas pulcēšanās centru. Šie ir tikai daži no iestudējumiem, kuri būs ieejami ikvienam visā Latvijā. Ar iestudējumiem sīkāk iespējams iepazīties šeit: links

“Mums Latvijā ir tūkstošiem lielisku stāstu, ar kuriem dalīties, kas stāsta par mums pašiem, mūsu vietām, šodienu, vēsturi, senām un mūsdienīgām tradīcijām. Kopienas teātris ir lielisks veids, kā šos stāstus pastāstīt, padarīt dzīvus. Latvija ir vieta, kur teātri mīl, un pie mums līdztekus valsts, pašvaldību un nevalstiskajiem teātriem pastāv vairāki simti amatierteātru, skolu teātru, jauniešu teātru, improvizācijas teātru, u.c. Ja profesionālajos teātros mēs varam skatīt dažādas teātra formas un izteiksmes līdzekļus, tad Latvijas reģionos – amatierteātru laukā – eksperimentu ar formu vēl ir salīdzinoši maz. Maz pieskaramies arī tām tēmām, kas vietējo cilvēku skar ļoti tieši, personīgi un emocionāli. Ar šo projektu mēs Latvijas cilvēkiem iedodam jaunus, jaudīgus instrumentus, kuri ne tikai palīdz radīt jaunu kultūras pieredzi, bet arī ceļ lokālpatriotismu, vairo piederības sajūtu savai vietai”, tā par metodikas nepieciešamību Latvijā saka projekta koordinatore Ieva Niedre.

Projekta tapšanu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, British Council pārstāvniecība Latvijā, Cēsu kultūras un tūrisma centrs, Cīravas pagasts, Smiltenes kultūras centrs, Kuldīgas novada dome, Iecavas kultūras cnams, Dobeles bērnu un jauniešu centrs, Vecumnieku novada dome, Viļakas novada dome, Varakļānu novada dome, Dundagas Kultūras pils, Jāņa Akuratera muzejs, viesnīca 2Wheels.